Neauglība un vēlīna ģimenes plānošana maina Latvijas demogrāfiju
Ginekoloģe Natālija Bērza norāda, ka grūtniecība arvien biežāk neiestājas pāriem, kas bērnu plāno pēc 35 gadu vecuma. Demogrāfe Zane Vārpiņa skaidro, ka pārmaiņas saistītas ar mainītām vērtībām sabiedrībā kopš 90. gadiem, un iedzīvotāju skaits kopš tā laika samazinās.
Pirms četriem gadiem valsts apmaksātas apaugļošanas vecuma slieksni palielināja no 37 līdz 40 gadiem, un pieaudzis arī programmas finansējums. Ārste Bērza tomēr vēlētos plašāku pieejamību, īpaši gadījumos, kad izmanto donoru olšūnas, jo tas šobrīd sievietēm izmaksā vairākus tūkstošus eiro.
Sieviete, kurai bijušas trīs neveiksmīgas IVF procedūras, stāsta, ka valstij vajadzētu nodrošināt psiholoģisku atbalstu šādās situācijās, jo pati terapiju līdz šim neizvēlējās augsto izmaksu dēļ. Ģimene IVF ceļā līdz šim ieguldījusi aptuveni septiņus tūkstošus eiro, neskatoties uz valsts līdzfinansējumu.
Demogrāfe Vārpiņa un demogrāfs Ilmārs Mežs kritizē valdības Demogrāfijas lietu padomi kā runu klubiņu bez īstas stratēģijas. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs uzsver, ka Latvijā ir īpaši augsta priekšlaicīga mirstība darbspējas vecumā, un tas ir saistīts ar problēmām veselības aprūpē.
Avots: «Demogrāfijas lietu padome kā runu klubiņš». Kā vērtējami dzimstības veicināšanas centieni? — lsm.lv, 06.09.2026.
MI Šo tekstu ir izveidojis mākslīgais intelekts.