Rezidentu piesaiste reģionu slimnīcām: panākumi un problēmas

Valsts rezidentūras budžeta vietas sadala pa slimnīcām atbilstoši reģionu vajadzībām, un daļa studentu jau pirms konkursa noslēdz līgumu ar konkrētu reģiona slimnīcu. Šāds līgums konkursā dod papildu punktus, un pēc rezidentūras liela daļa šo jauniešu reģionā paliek strādāt.

Rezidentiem, kas strādā ārpus Rīgas, maksā piemaksu vismaz 30% apmērā virs ārstniecības personām noteiktās zemākās mēnešalgas. Augstskolu pārstāvji reģionu sadali kopumā vērtē pozitīvi, jo tā ļauj jauniešiem iepazīt darbu reģionos un piesaista tur jaunus speciālistus.

Aptaujas atklājušas arī sūdzības - dažviet rezidentiem nācies dežurēt vieniem bez apmācības un saskarties ar nedraudzīgu vai autoritatīvu attieksmi no kolēģiem. Pēc tikšanās ar Veselības ministriju, Darba devēju konfederāciju un slimnīcām veselības ministrs nosūtījis ārstniecības iestādēm vēstuli, ka rezidenti pirmajos gados nedrīkst dežurēt vieni.

Vienlaikus jaunu speciālistu trūkst arī lielajās universitātes slimnīcās Rīgā, piemēram, Stradiņa slimnīcai šogad piešķirta tikai viena rezidentūras vieta anestezioloģijā-reanimatoloģijā. Tiek diskutēts arī par iespēju pirmos rezidentūras gadus visiem mācīties tikai universitātes vai specializētajās slimnīcās.

Avots: Rezidenti reģionu slimnīcās: daļai veiksmes stāsti, daļai vilšanās — lsm.lv, 31.08.2026. Oriģinālrakstā ir arī audioieraksts (10 min 44 s), Laura Dzērve.

Šo tekstu ir izveidojis mākslīgais intelekts.